Mūzika: | Bob Dylan & The Band - Too much of nothing |
Entry tags: | wtf |
LDz 90
Vienmēr esmu sajūsminājies par Latvijas sabiedriskā transporta sistēmu. Zinu, ka citur ir vēl sliktāk, bet tas man diezko neinteresē, esmu egoists. Nedzīvojam taču Indijā, Āfrikā vai vēl kādā eiropeīdās rases pārstāvim pavisam nelabvēlīgā vietā. Eiropa vai zinies.
Braucu vakar ar vilcienu uz Rīgu, viss ok, rēķinos, ka apmēram 45 min ilgā laika posmā būšu sasniedzis vēlamo gala mērķi (btw tas ir pat nedaudz ātrāk kā braucot ar auto, īpaši pēcpusdienās).
Lasīju savu grāmatiņu, klausījos mūziciņu un īpaši neiedziļinājos apkārt notiekošajā. Tad vienā brīdī piefiksēju, ka vagonā tiek nodzēstas gaismas, paliekot tikai avārijas apgaismojumam, vagona durvis vaļā, apsilde izslēgta, stāvam Šķirotavas stacijā. WTF? Protams, vagonā nav konduktores, neviens neko nesaka, nekas nenotiek. Tā nostāvējām aptuveni 15 min, vilciens sāka vilkties uz priekšu, tikām nedaudz tālāk par pieturu "Vagonu parks", kad vilciens atkal apstājās, tikai šoreiz ar aizvērtām durvīm. Nostāvējām vēl apmēram 7 minūtes.
Es saprotu, ka var gadīties dažādas tehniskas kļūmes ( lai gan tas bija "jaunais" vilciens, pieredze liecina, ka tiem bieži mēdz būt tehniskas nebūšanas), saprotu arī, ka mašīnisti ir slāvi un lielākajā daļā gadījumu tiem sagādā problēmas pat vārda "Ikšķile" izruna, bet kaut kādu informāciju kaut vai ar konduktores palīdzību tomēr varētu nodot, nav forši, nesniedzot nekādu informāciju, vnk stāvēt uz vietas un galamērķi sasniegt ar vairāk kā 20 min nokavēšanos.