Sadzīves ainiņas.
Lai kā es censtos, es nespēju sadzīvot ar apkārtējo pasauli. Pat, ja ārēji šķiet, ka tā nav, iekšēji es aizvien vairāk kļūstu par snobisku kretīnu un mūsdienu patērētāju sabiedrība, tās procesi, eksistenciālie principi un normas, mutācijas un mērķi man liekas nepieņemami, gribas no tiem izrauties, pacelties augstāk (vai varbūt nolaisties zemāk), bet tā neļauj to darīt, viss ir saķepis kopā vienā pelēkā masā, kuru šī sabiedrība viļā pati pa savu muti. Bet es turpināšu ticēt saviem ideāliem un nenodot tos par zobu pastas reklāmu, 15g degustācijas vīna vai 3 santīmiem, nopērkot nocenotu baltmaizi.