NoPride
Jautājums, kas nekad līdz galam nav bijis saprotams, ir tas, kā, piemēram, homoseksuālas ģimenes apdraud tradicionālās ģimenes jeb kā netradicionālais apdraud tradicionālo. Aizdomājos par konservatīvo domu in general. Piemēram, šī diskusija. "Tā ir, jo es tā domāju; tā ir, jo tā to nosaka daba; tā ir, jo tā ir paredzējis dievs utt. utjpr." Kā gan ir iespējams diskutēt ar indivīdiem, kuri argumentē šādās kategorijās? Pareizi, nekā! Bet tas netraucē to apgremot pašam sevī.
Man šķiet, ka rupji ņemot atšķirība starp liberāli domājošiem un konservatīvi domājošiem ir tajā, ka pirmie vismaz cenšas apzināties, ka var būt viedoklis, kas atšķiras no viņu un to pieņemt, pat ja tas viņuprāt ir absurds. Pretējā nometnē lietas risina citādi, situācijā neiedziļinoties,  vērtē pēc principa - kas nav ar mums, ir pret mums. Un pie mēģinājumiem veidot kādu diskusiju vai norādīt uz indivīda tiesībām lemt par lietām, kas attiecas uz viņu pašu, atbilde arī ir vienkārša: ja jau tu esi tāds liberālis, ko tad nerespektē mūsu uzskatus? Viss ir ok ar uzskatu un viedokļu respektēšanu, bet tas nav īpaši valīds arguments situācijā, kad vienas puses viedoklis ir nošaut visus, kas neatbilst attiecīgi pareizajiem uzskatiem. Jā, kirkegors teiktu, ka rietumi ir sapuvuši un paši visur lien ar savu ideoloģiju, propagandu un pareizo viedokli. Bet atšķirība jau ir tajā, ka sapuvušajos rietumos citādu viedokli tolerē stipri vien vairāk nekā dažā labā svaigā un plaukstošā austrumvalstī ar tradicionālajām vērtībām. Konservatīvisms by default nespēj pieņemt neko, kas neiekļaujas tā definīcijā par tikumīgo, pareizo un tradicionālo. Konservatīvisma doma jau pat sevī iekļauj šo naida devu pret to, kas neatbilst priekšrakstiem un tas traucē konservatīvismam attīstīties. Piemēram, politiskajā vidē konstruktīviem konservatīvistiem ir nozīmīga loma, lai liberāļi būtu spiesti kritiski paskatīties uz savām idejām, konservatīvie ir tādas kā drošības jostas, kas pietur pārāk pārsteidzīgus lēmumus un ļauj tos vēlreiz pārvērtēt. bet rezultātam vajadzētu būt konsensusam, nevis situācijas pagriešana tā, lai tā atbilstu konservatīvajiem principiem, jo šādā gadījumā jau nekād attīstība nav notikusi. Well, es labi apzinos, kā šī ir tāda virspusēja spriedelēšana, bet domāju, ka arī turpmāk, vismaz pastarpināti, centīšos šim diskursam pievērst uzmanību. Tīri subjektīvi, protams, bet es arī necenšos pretendēt uz pasaules pravieša statusu.