Kā jau katru gadu ap šo laiku, aktualizējas jautājums par to, kur tad visiem jaunajiem un talantīgajiem iet studēt. Izglītības ministrs, protams, ne mirkli nekavējas paust, ka Latvijā trūkst dažādu eksakto zinātņu pārstāvju, tāpēc tur vajadzētu vēl vairāk budžeta vietu. Tajā pat laikā matemātikas eksāmens ir viens no tiem, kurā jau gadiem vidusskolnieku rezultāti ir zemākie. Iespējams, kādam atklāšu gandrīz vai Ameriku, bet matemātika un eksaktās zinātnes ir cieši saistītas. Tātad veidojas situācija, kurā eksaktajās zinātnēs ir tik daudz budžeta vietu, ka tajās valsts finansētās augstskolas ir gatavas ņemt katru, kurš piesakās, jo nauda seko studentam un neviens jau baigi neiespringst vai tev tas B līmenis ir angļu valodā vai matemātikā, galvenais, ka tas ir. Rezultātā budžeta vietas aizpilda simtiem (tūkstošiem?) cilvēku, kuriem eksaktās zinātnes augstskolas līmenī ne tuvu nav pavelkamas, taču kvotas jāizpilda.
Var jau visādas Druvietes, Vaideres, Vētras un citi senīli īpatņi bļaut nebalsī, ka izglītības sistēma Latvijā ir izcili kvalitatīva un tai ir tikai sīkas problēmas, bet realitāte rāda, ka izglītības līmenis un sistēmas kvalitāte klibo jau sākot no pirmās klases. Visi tiek pārcelti, neskatoties uz atzīmēm, eksāmeni kļūst aizvien vieglāki, jo pārāk daudzi tajos krīt ārā, bet konkrētu zināšanu un specialitāšu trūkumu vēlāk kompensē ar bezjēdzīgu budžeta vietu piešķiršanu. Bezjēdzīgu tāpēc, ka nav jau pietiekami daudz spējīgu studentu, kas tās vietas aizpildītu. Dodiet budžetu par 90+ % rezultātiem fizikas, matemātikas, ķīmijas u.c. eksakto priekšmetu eksāmenos un redzēsiet, ka pat divreiz mazāk budžeta vietu pietiktu un pāri paliktu.