Beidzot pārgājusi interneta paranoja, kura sākās tas ar to, ka izdzēsu savu youtube profilu, jo tas bija neatdalāmi salinkots ar gmail accountu un beidzās ar Tor instalēšanu un šādu lapu lasīšanu. Bet tā kā pēc dabas esmu cilvēks slinks un nepacietīgs, man nepatīk, ka internets kļūst lēnāks, jāsāk domāt līdzi katram klikšķim, jālasa anormāli daudz informācijas utt., un galu galā tā kā nekādas sazvērestības un konspirācijas nekaļu, tad nospļāvos un atmetu visam ar roku. Neko nelikumīgāku par vieglo narkotiku lietošanu mazos apmēros (diskutējams jēdziens, protams) nedaru; domāju, ka neviens mani tomēr neizseko un melnajos sarakstos ielikt neplāno. Vienkārši jāsamierinās ar to, ka mūsu digitālās globalizācijas laikmetā palikt anonīmam ir ļoti grūti un tas īsti arī nav nepieciešams, ja vien neesi Žuljēns Asandžs vai arī nepublicē internetā video ar to kā izvaro un/vai nogalini mazus bērnus, kaķēnus vai zilonēnus. Protams, nevarētu teikt, ka man patīk tas, ka Google salinko visus iespējamos profilus visos gadžetos un servisos bez jebkādām izvēles iespējām, bet, ja gribas to visu izmantot, tad, neko darīt, jāļaujas šiem virtuālajiem taustekļiem, kuri ievelk sevī. Rezultāts jau arī nav tik briesmīgs, tiek vākta informācija par indivīda ikdienas paradumiem un balstoties uz tiem, tiek sejā bāzta reklāma ar visiem iespējamajiem paņēmieniem. Zinu arī, ka nepieciešamības gadījumā pie šīs informācijas var tikt arī vīri melnajos uzvalkos un saules brillēs, bet par to laikam vairāk būtu jāuztraucas Amerikānijā dzīvojošajiem, ne man. So tagad jūtos drusku brīvāks pats no savām iedomām.