Briselē bija auksti un lietaini kā rezultātā kavējās lidmašīna, taču, lai arī tā izlidoja 20min vēlāk, nosēdāmies tieši laikā. Šeit ieradāmies ap pusnakti galīgi saguruši un īgni. Taksists ar bij' viltnieks, jo sākumā, kad iedevām viņam lapiņu ar adresi jautāja vai tas esot Porto un izlikās, ka nesaprot kur jābrauc, bet beigās atveda mūs itin fiksi līdz pat namdurvīm. 

Mūsu nama māte ne vārda nesaprot angliski un mūsu portugāļu valodas zināšanas arī aprobežojas ar daļēju valodas uzbūves sapratni, taču vārdu krājums, matemātiskiem terminiem runājot, tiecas uz nulli. Komunicēt ir grūti, bet ne neiespējami. 

Šodien izstaigājāmies pa Porto, nopirkām telefona kartes (mans nr. 00351934091630), paēdām Maķītī un es satikos ar kontaktpersonu darba jautājumos. Ar darbu ir fail, viņas aģentūra iet uz burbuli un palīdzēt man nevar, tas nozīmē, ka, visticamākais, nāksies strādāt kaut kādu mērkaķu darbu, kas mani ne visai iepriecina, lai neteiktu, ka dzen depresijā. Bet vēl mums ir nedaudz naudas, tā kā galīgi noskumuši neesam un ceram uz to labāko.

Centīšos arī par turpmākajiem piedzīvojumiem kaut ko iepostēt.