Pazīstu cilvēkus, kas to visu pamanās par pensiju. Nu labi, nedaudz bērni palīdz. Be tik un tā, visu nomaksā, vēl pamanās paceļot, protams, ne kur tālu, bet tik un tā. Bauda dzīvi un neņerkst, lai arī būtu par ko.
Principā katram ir tiesības gribēt dzīvot labāk, gan augstāk minētajai kundzei, gan uzņēmumu padomju locekļiem. Tikai nez vai viņi būtu tieši tie, kuru dēļ visiem būtu jānostājas uz ausīm.

Atvaino, bet izklausās drusku neticami. Gribētu saprast tad, cik liela tad ir ši pensija un labprāt saprastu, cik ir tas "nedaudz", ko bērni palīdz.

Vienīgais, kas man nāk prātā ir, ja cilvēkam nav jāmaksā īre (proti, ir privatizēta sava dzīves vieta). Vai arī viņš nedzīvo Rīgā.

vai ta' pensijas vecumā cilvēkam nepienāktos būt iegādājušamies personīgo jumtu virs galvas, nevis pa īrētām platībām mētāties?

Tie, kam tagad ir pensijas vecums, lai cik dīvaini tas nebūtu, nemaz tik bieži neko iegādāt nevarēja. Nepateikšu, kā tieši tika formulētas īpašuma lietas ar mājām un vasarnīcām, bet ja tu nebiji tik kruts, lai tev būtu māja/vasarnīca, tad dzīvokļa privātīpašumi neeksistēja.