Pazīstu cilvēkus, kas to visu pamanās par pensiju. Nu labi, nedaudz bērni palīdz. Be tik un tā, visu nomaksā, vēl pamanās paceļot, protams, ne kur tālu, bet tik un tā. Bauda dzīvi un neņerkst, lai arī būtu par ko.
Principā katram ir tiesības gribēt dzīvot labāk, gan augstāk minētajai kundzei, gan uzņēmumu padomju locekļiem. Tikai nez vai viņi būtu tieši tie, kuru dēļ visiem būtu jānostājas uz ausīm.