Madara (fantaziade) rakstīja, @ 2008-03-07 11:31:00 |
|
|||
Klusumā sēžot un elpojot brīvi, Atkal un atkal pārdomāju dzīvi. Tik klusas skaņas manu prātu jauc Tās aicina tuvāk un viltīgi sauc. Klusumā sēžot dzirdu savu elpu Tā izplatās un piepilda telpu, Tā sīc un skan, un mirkli jauc Un brīžiem pretējā sienā kauc. Skaņai nav vārdu, tā mīt no sevis Paņemot visu spēku no tevis. Klusumā sēžot un vērojot to Tu saņemsi pretī lielu it ne ko. |
Nopūsties: