Sviesta Ciba |

Madara (

fantaziade) rakstīja,
@ 2010-04-05 12:32:00

Entry tags:

dzejolis

Svaigā elpa

Nav laika mums vairs apstāties,
Skatīties un brīnīties,
Zaļā gaisma tālumā spīd,
Nav jādzird, kā citu bremzes īd.

Alkas, kuras iekšā sēž,
Mani vai uz pusēm plēš -
Tās trīc un vaid, un vēl ko gaida,
Tās dzeļ un ārdās, un sirdi baida.

Jūtas, kuras likās zudušas,
Pēkšņi nu ir stipras kļuvušas;
Acis platas un sirds kā traka
Galvā sitas kā stipra dvaka.

Vēlme pēc skavām aug ik mirkli
Domas šaudās kā lauzti stikli,
Skūpsts būs glābiņš kā svaiga elpa,
Reibinās kā krāsota telpa.

Just vienam otru un kā sirdis pukst,
Bez vārdiem klusumā tās ko čukst
Mums tikai jādzird, ko tās saka,
Citādi viena bez otras vēl paliks traka.

pic by neosynthetic

Navigate: