Pieci pirksti uz katras rokas
Tieši tik, cik mums katram dotas,
Ar to nav gana, ja vēlas daudz,
Tad otrs pāris ir jāpasauc.
Divas acis, kuras klusumā raud,
Kā pamests kaķēns tās gauži ņaud,
Tām vajag atrast otru pāri,
Kas noslaucītu visu sāpi.
Vienas lūpas dzīvo dzīvi
Katru mirkli elpodamas brīvi,
Tās alkst sajust jaunu kvēli
Un ne savu maigo mēli.
Vientuļa sirds, kura skaļi spiedz,
Tā neapklust un pulsējot kliedz,
Tā meklē ritmu, kuram līdzi sist,
Apķerties un kā apskāvienā krist.
Nekad nav gana vienam būt,
Kad otrs līdzās jāsajūt;
Nekad nav gana, ja nav nekā sava,
Jo es vēlos būt tikai un vienīgi tava.
| 
pic by puimun |
