vēl es kaut kā sapratu, ka man nav palikušas draudzenes ne no vienas izglītības iestādes. ne man ir bērnības draudzene no bērnudārza, ne man ir draudzene no pirmās skolas (viņa gan tagad ir mana friziere, bet tolaik sēdējām vienā solā un es bieži pie viņas ciemojos, bijām nešķiramas), ne man ir draudzenes no otrās skolas (tās tādas paziņas palika, kuras apsveicu dzimšanas dienās feisbukā, kopš pēc devītās klases aizgāju uz rīgu), ne man ir draudzenes no trešās skolas (vabūt viena mazliet ir, bet mēs dzīvojam atšķirīgās pilsētās un bērni, and we weren't that close i guess), ne man ir draudzenes no augstkolām un koledžām un kursiem. mani tuvākie cilvēki ir pavisam neplānoti satikti dzīvē vai plānoti, you guessed it, cibā.

bet ne no skolām, kuru man bijis gluži pietiekami!