|
Marts 11., 2020
08:40
tas brīdis ir klāt, pirmā mazuļu saaukstēšanās! domāju, E ir turējies braši, pirmo gadu izticis bez visādām iesnām un klepiem, un noteikti ietaupījis mums veselu kaudzi nemierīgu vakaru, jo klepus viņu ceļ augšā no miega, un tad ir puņķi un asaras, un tad ir vēl vairāk puņķu un asaru, bet brīnumainā kārtā tomēr esam gluži izgulējušies. es aizvien mostos un sāku kasīties, kaut gan niezošo pleķu ar katru rītu rodas arvien mazāk (pa dienu tie pāriet, jo ripas, ripas, i think).
teikšu tā - vēl viena saslimšana mūsu famīlijā, un sākšu ticēt uzsūtītām nelaimēm, jo nu, jeibogu, tikko tik sāku strādāt, un uzreiz kaut kādas nebijušas saslimšanas uzrodas. un nav tā, ka es negribu strādāt, un tad es te būtu pati pievilkusi visādas saslimšanas. strādāt nav ne vainas, kad esi vesels un izgulējies.
|
Comments:
Man jau liekas, ka drīzāk vajag stresam ticēt. Un menedžēt. Neirodermatīts ir visai reāla lieta.
| From: | au |
Date: | 11. Marts 2020 - 09:05 |
---|
| | | (Link) |
|
tas taču standarts - slimot, kad pārmaiņas ikdienas dzīvē. :) Ūpis slimoja, kad pārvācāmies un kad sāka iet dārziņā.
Man vecākā meita arī ap gadu tik pirmo reizi slimoja, kaut kad jau ir jāsāk. Un stress viņam ir no tā, ka tu strādā. Un tev stress pēc epopejas ar auklītēm, ja ne no darba atsākšanas (kas vien ir pamatīgas izmaiņas pa gadu iegūtajā līdzsvarā)
danevisstress, bet BACIĻI :D Paplašinās bērnam kontaktu loks (auklīte, viena, auklīte otra), tu mok no darbaatnes kādu bacili mājās, pašai nekas, bet sīks jau nav pieradis pie tādām baciļu armādām. Nu un plus, ja notaurēcikturilgu laiku ar aukli, tak tas arī kopējo imunitāti nekādi neuzlabo.. |
|
|
Sviesta Ciba |