tas brīdis ir klāt, pirmā mazuļu saaukstēšanās! domāju, E ir turējies braši, pirmo gadu izticis bez visādām iesnām un klepiem, un noteikti ietaupījis mums veselu kaudzi nemierīgu vakaru, jo klepus viņu ceļ augšā no miega, un tad ir puņķi un asaras, un tad ir vēl vairāk puņķu un asaru, bet brīnumainā kārtā tomēr esam gluži izgulējušies. es aizvien mostos un sāku kasīties, kaut gan niezošo pleķu ar katru rītu rodas arvien mazāk (pa dienu tie pāriet, jo ripas, ripas, i think).

teikšu tā - vēl viena saslimšana mūsu famīlijā, un sākšu ticēt uzsūtītām nelaimēm, jo nu, jeibogu, tikko tik sāku strādāt, un uzreiz kaut kādas nebijušas saslimšanas uzrodas. un nav tā, ka es negribu strādāt, un tad es te būtu pati pievilkusi visādas saslimšanas. strādāt nav ne vainas, kad esi vesels un izgulējies.