Man vectēvam un viņa dēlam (manam tēvabrālim) arī bija diabēts, bet es īpaši par to neuztraucos; vectēvs nodzīvoja samērā ilgu un aktīvu mūžu, un nenomira no diabēta. Tēvabrālis gan nomira lēkmes laikā, kad cukurs nokrītas un, ja neesi tādiem gadījumiem gatavs, tad var arī nomirt.

Cik esmu sapratis, riska faktors ir liekais svars un mazkustīgs dzīvesveids (un ģenētika, protams); veģetārisms risku mazina drīzāk tā, ka veģetāriešiem mēdz būt mazāks liekais svars. Sekojot līdzi tam, ko ēd, arī gaļēdājiem risks ir pietiekami mazs.

Bet pārbaudīties nav slikta doma, ja ir aizdomas. Kā manu radinieku piemērs pārlieku uzskatāmi parāda: ja atklāj laicīgi, seko līdzi un ir gatavs visādiem saasinājumiem, dzīves kvalitāti un ilgumu tas var arī īpaši neietekmēt. Tēvabrālim tik nelāgi izvērtās galvenokārt tāpēc, ka viņš galīgi nesekoja līdzi un laida visu gar ausīm, sak, uz mani neattiecas.

(Reply to this) (Thread)

+

ar kustīgu dzīvesveidu ir risks, ja nepareizi aprēķina un laicīgi nepaēd. veģetārieši kā mazāk riska grupa ir arī tādēļ, ka ir iedziļinājušies veselīga uztura jautājumos un vairāk rēķina ko un kā ēd, līdz ar to ēd 'gudrāk'.
man ir viens paziņa - diabētiķis. to, ka viņam diabēts es atklāju pavisam nejauši, bet gribētos lai tādi cilvēki par sevi stāsta skaļāk - sporto, kustas, daudz laika pavada pie dabas (jo profesija tāda) mednieks, makšķernieks, pilnīgi netipisks diabētiķis. tā kā tā nav mirstama kaite (nu ne vairāk kā jebkura cita samērā viegli menedžējama hroniska kaite) un ja rīkojas saprātīgi, nav pat jāmaina dzīvesveids uz neaktīvu

jo nu pa lielam nomirst arī ne-diabētiķi

(Reply to this) (Parent)

palasot par visām sekām un komplikācijām, kaut kā galīgi nesagribējās diabētā iedzīvoties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protams, nekādā slimībā jau negribas iedzīvoties. Es te vairāk par to, ka, ja nu tomēr viņš ir, diabēts nekādā gadījumā nav kaut kāds spriedums, bet drīzāk viena lieta, kam pievērst uzmanību.

(Reply to this) (Parent)

eee, es par šito bakalauru rakstīju :D
gaļā, olās uc dzīvnieku produktos ir vielas (karnitīns, holīns), ko zarnu baktērijas pārvērš ar sirds slimību attīstību saistītā savienojumā (TMAO). ja neēd minētos produktus (kā veģetārieši vai vegāni), tad daudz mazāk rodas TMAO un ir mazāks risks iegūt sirds slimības, kuras savukārt ir viens no diabēta riska faktoriem. + jāņem vērā, ka zarnu mikrofloras sastāvs pielāgojas substrātiem, kas tajās regulāri nokļūst. pēc ilgstoša veģetārā perioda apēsts gaļas gabals ir mazāk riskants, salīdzinot ar regulāra visēdāja maltītēm, jo zarnās nebūs tik daudz baktēriju, kas spētu radīt nozīmīgu daudzumu TMAO.

(Reply to this) (Thread)

o, paldies par izskaidrojumu. bet vai par olām beigās tomēr nebija secinājuši, ka viss ar tām ir kārtībā, labais holesterīns utt.?

principā, tātad, var ēst šo to no dzīvnieku valsts produktiem, bet par pamata paiku gan labāk neizvēlēties.

interesanti - a īsteniem veģetāriešiem ir diabēts? (pieņemot, ka viņiem rados nav neviena slimnieka, un vienīgais slimības avots varēja būt dzīvesveids)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir pētījumi, kas rāda, ka olas paceļ kopējo holesterīnu (kas nav labi, jo noved pie sirds slimībām un diabēta), citi metaanalīzēs secina, ka holesterīns diabēta risku neietekmē. par šo droši vien vēl ilgi mēģinās atrast taisnību. bet nu tāpat neieteiktu aizrauties ar olām, jo tur ir arī piesātinātās taukskābes un nav šķiedrvielu (pēdējie divi tiek uzskatīti par neveselīga ēdiena pazīmēm).

arī veģetārieši var noraut diabētu, ja ēd piesātinātos taukus un cukurotus dzērienus uz nebēdu, un tādā veidā izregulē vielmaiņas procesus un insulīna darbību. vai arī, ja nesporto, ir stress, liekais svars, vnk ēd draņķus, smēķē. riska faktori šķiet visām modernajām dzīvesveida slimībām ir līdzīgi. pat ja visu dara perfekti pēc vadlīnijām, tik un tā var gadīties diabēts, jo katram ķermenis ir atšķirīgs :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kā tad ar olbaltumvielām? vai var tā ņemt vienu produktu un sadalīt reizinātājos un paziņot, ka tas ir labi vai nē? nēn, gan jau, ka var, bet kad tā dara, tad nekad arī viennozīmīgas atbildes nedabū. kā jau tu saki, katram ķermenis atšķirīgs. laikam, tīri eksperimenta dēļ, jāuztaisa asins analīzes :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu manuprāt uzturzinātnē nekad nav tādu viennozīmīgu atbilžu, jo viss atkarīgs no apstākļiem (devas, biežuma, veselības stāvokļa, utt). tāpēc arī neko nevar saprast ;) analīzes noteikti palīdzēs saprast, kā visa tā teorija attiecas uz tieši tevi.

(Reply to this) (Parent)