|
Oktobris 10., 2017
13:20 - : youaregettingold.com (old, nevis gold)
|
Comments:
eee, es par šito bakalauru rakstīju :D gaļā, olās uc dzīvnieku produktos ir vielas (karnitīns, holīns), ko zarnu baktērijas pārvērš ar sirds slimību attīstību saistītā savienojumā (TMAO). ja neēd minētos produktus (kā veģetārieši vai vegāni), tad daudz mazāk rodas TMAO un ir mazāks risks iegūt sirds slimības, kuras savukārt ir viens no diabēta riska faktoriem. + jāņem vērā, ka zarnu mikrofloras sastāvs pielāgojas substrātiem, kas tajās regulāri nokļūst. pēc ilgstoša veģetārā perioda apēsts gaļas gabals ir mazāk riskants, salīdzinot ar regulāra visēdāja maltītēm, jo zarnās nebūs tik daudz baktēriju, kas spētu radīt nozīmīgu daudzumu TMAO.
| From: | f |
Date: | 11. Oktobris 2017 - 10:20 |
---|
| | | (Link) |
|
o, paldies par izskaidrojumu. bet vai par olām beigās tomēr nebija secinājuši, ka viss ar tām ir kārtībā, labais holesterīns utt.?
principā, tātad, var ēst šo to no dzīvnieku valsts produktiem, bet par pamata paiku gan labāk neizvēlēties.
interesanti - a īsteniem veģetāriešiem ir diabēts? (pieņemot, ka viņiem rados nav neviena slimnieka, un vienīgais slimības avots varēja būt dzīvesveids)
ir pētījumi, kas rāda, ka olas paceļ kopējo holesterīnu (kas nav labi, jo noved pie sirds slimībām un diabēta), citi metaanalīzēs secina, ka holesterīns diabēta risku neietekmē. par šo droši vien vēl ilgi mēģinās atrast taisnību. bet nu tāpat neieteiktu aizrauties ar olām, jo tur ir arī piesātinātās taukskābes un nav šķiedrvielu (pēdējie divi tiek uzskatīti par neveselīga ēdiena pazīmēm).
arī veģetārieši var noraut diabētu, ja ēd piesātinātos taukus un cukurotus dzērienus uz nebēdu, un tādā veidā izregulē vielmaiņas procesus un insulīna darbību. vai arī, ja nesporto, ir stress, liekais svars, vnk ēd draņķus, smēķē. riska faktori šķiet visām modernajām dzīvesveida slimībām ir līdzīgi. pat ja visu dara perfekti pēc vadlīnijām, tik un tā var gadīties diabēts, jo katram ķermenis ir atšķirīgs :)
| From: | f |
Date: | 13. Oktobris 2017 - 09:48 |
---|
| | | (Link) |
|
un kā tad ar olbaltumvielām? vai var tā ņemt vienu produktu un sadalīt reizinātājos un paziņot, ka tas ir labi vai nē? nēn, gan jau, ka var, bet kad tā dara, tad nekad arī viennozīmīgas atbildes nedabū. kā jau tu saki, katram ķermenis atšķirīgs. laikam, tīri eksperimenta dēļ, jāuztaisa asins analīzes :)
nu manuprāt uzturzinātnē nekad nav tādu viennozīmīgu atbilžu, jo viss atkarīgs no apstākļiem (devas, biežuma, veselības stāvokļa, utt). tāpēc arī neko nevar saprast ;) analīzes noteikti palīdzēs saprast, kā visa tā teorija attiecas uz tieši tevi. |
|