ja es pareizi atceros, bija tāds apjucis un apdolbīts līdz nākamajai dienai, bet var izolēt no asiem stūriem, ielikt kaut kādā mīkstā un maigā telpā un ļaut izčučēties.

(Reply to this) (Thread)

tā drošvien arī sanāks. līdz nākamajai dienai pieskatīt nevajadzētu būt pārlieku sarežģīti.

(Reply to this) (Parent)

atkarībā no tā, cik ilgi viņu noturēs klīnikā pēc operācijas – pati mošanās no narkozes ir visai messy, bet vismaz rīgas klīnikās parasti kaķi paņem no rīta un atdod vakarā, kad ir jau vairāk vai mazāk atjēdzies

(Reply to this) (Thread)

ahā, nu ar to tad kaut kā tiksim galā.
es baidījos, ka tur varbūt jāsēž neatlipušam klāt, un jāseko līdzi, bet tā saprotu, ka tik traki nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas atkarīgs no daktera, cik pieskatīšanas viņš ņem savā galā un cik atdod tev. manā pieredzē ir diezgan sūrs gadījums, bet nu tas bija kuldīgas vetklīnikā, kad tur vēl pat nebija atsevišķa mazo zvēru veta, tikai hrestomātisks lopu dakteris, kura pamatdarbs ir apbraukāt saimniecības un aprūpēt ganāmpulkus (think liellopu apsēklošana utml). virsadmirāļa vjukšķka sakosto kāju viņš zem narkozes salāpīja un tādu pašu no galda runčuku ielika mums rokās un aizsūtīja mājās. un tur mēs dabūjām piedzīvot, kā lielais, stiprais un neatkarīgais runcis mostas – vemdams, čurādams, nesakarīgi steberēdams un krizdams tā un šitā. bet zolīdās klīnikās šito saudzīgi aprūpē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

velns un elle. es ceru, ka šī ir zolīda klīnika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu šis ir tiešām ekstrēms piemērs. bet tu vari paprasīt klīnikā, lai tev nedod viņu atpakaļ par agru :) katrā ziņā galvenais jau ir zināt, uz ko gatavoties – mums toreiz vispār neko neteica, iegrūda rokās un viss.

(Reply to this) (Parent)

cik es atceros, tad ostapu noturēja tik vien kā to stundu, pusotru klīnikā, pēc tam es nesu viņu, tādu krietni apdolbītu, mājās, kur viņš drusku tā kā pasnauda, drusku tā kā pastreipuļoja apkārt un nolikās gulēt tālāk, bet vakarā jau bija žirgts un žiperīgs. bet bija jau arī pavisam jauniņš un sprauniņš vēl. klāt jāsēž gluži nebija, bet aci gan jāuzmet.
gan tev dakteris visu izstāstīs pēc situācijas :)

(Reply to this) (Thread)

jā, nu osjam tas bija īsi, bet tā arī bija sestdiena un pats rīts: http://klab.lv/users/zirka/429981.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o, aizmirsu padomāt par sačurātajiem džemperiem!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas džemperis samīzās turpceļā aiz stresa, atpakaļ jau kaķu kastē bija veta ieklāts paklājiņš, ja nu kas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaķis pavisam noteikti apvainosies un jutīsies nodots.
nepietiek ar to, ka vakar viņam bija vanna, šodien - dakteris!

(Reply to this) (Parent)

mūsējo atdeva atpakaļ vēl narkozē. nolikām vannasistabā uz vienreizējā paladziņa uz grīdas pie radiatora, lai silti. nāca pie samaņas lēni un tuimi, tb, grib slieties augšā, bet nesanāk. grib ēst, bet pēc brīža galva iekrīt bļodā. nu tā. vairākas reizes apčurājās, tam tas paladziņš. galvenais ir nelikt kaut kur augstāk par grīdu, jo ir ļoti liels risks, ka nokritīs. bet kopumā nekā traģiska tajā nebija. pēcpusdienā atnesām mājās, līdz vakar jau bija atguvies.

(Reply to this) (Thread)

mums kaut kā līdzīgi. šorīt jau bija tik žirgts, ka izspruka starp kājām un pa durvju spraugu izskrēja šitajā aukstumā. cerams, neko sev neapsaldēs.

(Reply to this) (Parent)