ahā, nu ar to tad kaut kā tiksim galā.
es baidījos, ka tur varbūt jāsēž neatlipušam klāt, un jāseko līdzi, bet tā saprotu, ka tik traki nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu tas atkarīgs no daktera, cik pieskatīšanas viņš ņem savā galā un cik atdod tev. manā pieredzē ir diezgan sūrs gadījums, bet nu tas bija kuldīgas vetklīnikā, kad tur vēl pat nebija atsevišķa mazo zvēru veta, tikai hrestomātisks lopu dakteris, kura pamatdarbs ir apbraukāt saimniecības un aprūpēt ganāmpulkus (think liellopu apsēklošana utml). virsadmirāļa vjukšķka sakosto kāju viņš zem narkozes salāpīja un tādu pašu no galda runčuku ielika mums rokās un aizsūtīja mājās. un tur mēs dabūjām piedzīvot, kā lielais, stiprais un neatkarīgais runcis mostas – vemdams, čurādams, nesakarīgi steberēdams un krizdams tā un šitā. bet zolīdās klīnikās šito saudzīgi aprūpē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

velns un elle. es ceru, ka šī ir zolīda klīnika.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu šis ir tiešām ekstrēms piemērs. bet tu vari paprasīt klīnikā, lai tev nedod viņu atpakaļ par agru :) katrā ziņā galvenais jau ir zināt, uz ko gatavoties – mums toreiz vispār neko neteica, iegrūda rokās un viss.

(Reply to this) (Parent)