|
Oktobris 14., 2014
Comments:
-- nepatīk jēdziens "mana sieviete", bet vispār ir ok gan tā, gan tā.
| From: | f |
Date: | 14. Oktobris 2014 - 11:13 |
---|
| | | (Link) |
|
tāpēc, ka pauž piederību vai īpašumtiesības? nez, man gan patīk zināma piederība un īpašumtiesības divu cilvēku starpā.
Tāpēc, ka pauž īpašumtiesības, jā. Man patīk domāt, ka sieviete ar mani ir kopā tāpēc, ka viņai tā patīk, nevis tāpēc, ka viņa man pieder.
| From: | f |
Date: | 14. Oktobris 2014 - 11:19 |
---|
| | | (Link) |
|
ne tā tu skaties :) sieviete tev nepieder. bet ir patīkami, ja vīretis pauž nelielas īpašumtiesības uz viņu. kaut gan mūsdienās visi tādi dzejnieki kļuvuši, ko tur daudz vairs gaidīt.
Visi tādi pepijprinči, jā :) Vienkārši man pati doma, ka kādam cilvēkam varētu būt jebkādas īpašumtiesības uz citu cilvēku, šķiet pagalam pretdabīga, tāpēc arī piederības vietniekvārdi nepatīk. Bet tas it nebūt nenozīmē, ka nevar pret sievieti izturēties tā, kā pieņemts apzīmēt ar "džentlmeniski".
| From: | f |
Date: | 14. Oktobris 2014 - 13:36 |
---|
| | | (Link) |
|
zinkā, mēs visi tik uzmanīgi, tik uzmanīgi ar vārdu izvēli - ka tik kādu neaizskart un tā, un rezultātā arī kļūstam tādi dikti jūtelīgi. man arī ir savi vārdi, pret kuriem izjūtu teju vai riebumu. a citam normāls vārds un nekas traks. bet vai nav jauki kādam mazliet piederēt, un kad kāds mazliet pieder tev? tas uzliek zināmu atbildību uzreiz. bet nekāda sakara ar paverdzināšanu.
Tātad kārtējais terminoloģijas jautājums :)
> "bet vai nav jauki kādam mazliet piederēt, un kad kāds mazliet pieder tev?"
Manuprāt - nav gan, bet, kamēr viss notiek uz brīvprātīgas un informētas piekrišanas starp visām iesaistītajām pusēm pamata, es cenšos savus "manuprāt" īpaši neizcelt (pirms noteiktām robežām tā tomēr ir gaumes lieta un tamlīdzīgi).
Es nepiedalos aptaujā, jo man nepatīk.
Vienīgi es nezinu, vai varu to racionalizēt un saistīt ar nepatiku pret patriarhālismu (galu galā cilvēki saka arī "mans vīrietis", kas man vienlīdz nepatīk), drīzāk vienkārši estētiski atgrūž.
Laikam jau tas ir slikts viscauri, ieskaitot to, ka objekts ir vienkārši vīrietis vai sieviete, tāds kā mājsaimiencības priekšmets (piemēram, galds, dators, ledusskapis), kas šajā brīdī ir mans. Daudz lielāku priekšroku dodu apzīmējumam "partneris", kas neobjektificē un turklāt ir dzimumneitrāls.
Latviešu valodā jau sen ir ļoti skaists un atbilstošs vārds "dzīvesbiedrs". Savā ziņā pat pacilājoši: jau piecdesmitajos, kad Āmurikā bija Mr un Ms John Smith, mūsu vecvecāki viens otram bija dzīvesbiedri.
Iepazīstieties, Janka un Pēterēns. Dzīvesbiedri.
Pēc divdesmit gadiem šāds teikums neradīs ne mazāko izbrīnu. Varbūt pat ātrāk.
Manī gan nevalda tik neprātīgs optimisms, bet es esmu vecs rūgumpods un mana glāze ir līdz pusei piečurāta.
Es šai iespējai dotu vismaz gadus 50, ja lietas notiks zibensātri.
| From: | f |
Date: | 14. Oktobris 2014 - 13:38 |
---|
| | p.s. | (Link) |
|
(zinātnieki atklājuši, ka labāk piederēt tiem, kas domā, ka tā glāze ir pustukša, nevis pa pusei pilna. tikai, kā jau parasti, aizmirsu viņu paskaidrojumu, kāpēc :))
bet par piečurāšanu vēl laikam pētījumiem visas durvis vaļā :))
Izteikti optimisti daudz vieglāk pārrēķinās, for one.
man liekas, te nav tik svarīga tā piederība. nu, teiksim, tev iepatīkas meitene, tu izjūti vēlmi sabiedroties ar viņu uz mūžu, pieliecies, lai paustu to viņas ausī, a tur - sasper jods - kūkas!
Ausī?! Es kaut ko esmu palaidis gaŗām un tagad ir arī AUSU kopšanas līdzekļi?!?!
Smaržlietas reizēm pilina uz kakla, kas ir prittī kloz pie ausīm.
lūk, lūk, mūžīgi tie jaunie jāmāca
| From: | f |
Date: | 14. Oktobris 2014 - 11:55 |
---|
| | | (Link) |
|
trāpīts :) |
|