salas dienas

Lidmašīna laižas lejā, vēl tikai daži metri, bet zem mums joprojām okeāns. Skats caur otru logu – ar palmām un ziediem apauguši kalni, brūni ieži un smalki ūdenskritumiņi. Pārvarot vēju, caur turbulenci un dažām nobālušām pasažieru sejām veiksmīgi piezemējamies uz gludā asfalta dažus metrus no Atlantijas ūdeņiem. Tā ir Madeiras salas lidosta. Vienā pusē Āfrika, otrā Eiropa, trešā Amerika. Bet tā pa īsta šeit ir tikai viena puse – Atlantijas okeāns.