ezis_migaa ([info]ezis_migaa) rakstīja,
@ 2009-09-17 12:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ierašanās Porto
Tikko apēdu, nē, izbaudīju! rudzumaizīti ar sviestu un vienu gotiņkonču... mmmm! Paldies Sabīnei:) Šīs garšas neesmu jutusi kopš jūlija baigām. Arī daudzām citām lietām nav bijis iespēju vai laika pieķerties klāt... d-grāmatu gandrīz mēnesi neesmu rakstījusi.

Tātad... sākšu ar beigām, turpināšu ar sākumu un tad jau arī piebeigšu šīsdienas garo stāstījumu.

Svētdienas vakars, 13. sep.
Paldies Dievam! Beidzot esmu savā dzīvesvietā: divistabu dzīvoklītis, maziņš, ērts, jauks. Pēc pāris dienām Adela atbrauca uz Porto, meklēja istabu un uzdūrās manam tel. numuram, piezvanīja. Un nu dzīvoklītī man ir jauka kaimiņiene no Čehijas. Rādās, ka meitene pietiekoši traka un uz pirmajiem piedzīvojumiem nav ilgi jāgaida. Kā sacīt jāsaka ‘no risk, no fun’;]

Taču līdz svētdienas vakaram bija nedēļa: traki un nervozi. Atbraucu uz Porto 1dienas rītā. Ar pārpildīto koferi un divām piestūķētām rokassomām. Tā kā nezināju ne pilsētu, ne transportus, ne cilvēkus, paķēru karti un devos ar visu savu mantību uz hosteli, ko rezervēju pirmīt... uz ielas Paulo da Gama. Ja kāds orientējas Porto pilsētā, tad tas atrodas ne pārāk tālu no okeāna....nepagāja pat divarpus stundas, kad alexa ar visiem koferiem bija klāt hostelī! Pēc fiksās dušas, devos taisnā ceļā uz augstskolu. Taču mazliet iemaldījos, nokavējos un mazliet apjukusi jau taisījos atpakaļ uz rua Paul oda Gama. Taču pa ceļam uzvaicāju ceļu kādām meitenēm, kas izrādījās arī apmaiņas studentes, bet no Brazīlijas.... aizpļāpājāmies, iedzērām kafiju, sadraudzējāmies un apmainījāmies tel.numuriem.

Bet...kad kafija jau izdzerta, daudz kas jau izpļāpāts, devos uz hosteli. Jau dienas laikā pa ceļam redzēju mazliet dzīvainus cilvēkus, tad nu naktī rajoni, caur kuriem man jāiet, izskatījās pagalam baisi. Tā kā pavisam ātri gribēju nokļūt savā istabā, izdomāju neiet garo apkārtceļu, bet gan izlavierēt pa mazajām ieliņām. Tumsa, dīvaini rajoni. Un alexa apmaldījās! Jāteic, ka kļuva diezgan pabaisi, jo sapratu, ka nesaprotu, kur atrodos. Mans rīcības plāns bija zibenīgs: ieraudzīju tuvējo veikalu un devos uz tā pusi. Tur pamanot divus puišus ar riteņiem, tiešā ceļā gāju un teicu, ka esmu apmaldījusies un bez viņiem nespēšu atrast ceļu šajā pilsētā. Puiši izrādījās ļoti jauki – palīdzēja, turklāt vienam no tiem māsa strādā kādā no Porto universitātes fakultātēm ar Erasmus studentiem. Tā nu es tiku pie kontaktiem iekš šīs svešās pilsētas.

Nākamās piecas dienas pagāja intensīvajos istabiņas meklējumos. Katru dienu modos ar domu, ka nezinu, kur gulēšu nākamajā naktī. Jo šamējais hostelis parasti pārpildīts un vietu trūkst, bet nekur citur palikt man nava. Lasīju sludinājumus, zvanījos, devos uz augstskolu pēc palīdzības un atkal zvanīju, skatījos istabas un dzīvokļus.
Uz nedēļas beigām brazīļu meitenes piedāvāja, ka dažas naktis varu palikt pie viņām kopmītnēs. Nebiju nu kautrīga un labprāt izmantoju šo iespēju brīvdienās, jo maksāt par hoteli vairs negribējās un kā nekā kopā jautrāk... tikām ievērtēt Red Bull Ari Rise un Porto naktsdzīvi. Abi diezgan iespaidīgi un garastāvokli pacilājoši pasākumi.


Sākums..
..manam klusuma periodam ir aptuveni pēdējā nedēļa Covilā. Un jāteic, ka tās bija labākās piecas dienas, kopš ierados šajā dienvidzemē.
Sākot ar 3dienas vakaru, kad gala eksāmens portugāļu valodā tika sekmīgi uzrakstīts, sākās diezgan intensīvs ballīšu laiks. Nekādu jauno sapazīšanos, toties ļoti jaukas iepazīšanās ar cilvēkiem, ko zināju, bet nepazinu visu šo laiku. Trakas izdancināšanās līdz rītausmai, brīvdienu plānu štukošana, tad gājieni uz beķeriju pēc karstām maizītēm, sirsnīgas sarunas pie brokastu galda, joki sēžot ielas vidū, dažiem labiem izpeldēšanās kādā no vietējām strūklakām un apmaldīšanās pilsētā. Intensīvi pavadīts laiks!

Tad jau arī pienāca 5diena... diena, kad katrs dodas savā virzienā: uz kopmītnēm otrā pilsētas galā vai uz Japānu, vai citu pilsētu iekš Portugāles. Sāpīgi. Kaut gan asaras redzēju tikai Takeši sejā, sāpēja visiem. Mazliet grūt.

5dienas vakars pienāca ātri. Devos aizņemties iepriekš sarunāto mugursomu un guļammaisu, kā arī iepirkt ēdienu nākamajām divām dienām ceļā uz... Torre, proti, Portugāles augstāko punktu...

turpinājums sekos...
[par kāpienu Torrē un iedzīvošanos Porto]


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]ely
2009-09-23 22:19 (saite)
Cik pazīstamas sajūtas.. Un pēc Covilha,reti kurš iztiek bez asarām - iekšējām vai ārējām, bet tā ir īpaša vieta.

(Atbildēt uz šo)


(Anonīms)
2009-10-01 00:12 (saite)
oho, skatos, ka Alexai tiešām iet interesanti. un tas ir tikai sākums. un priekšā vēl gana mēnešu ... :)
e.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?