cigoriņu kafija un leiputrija ezic smadzenēs ;)
cigoriņu kafija... pat nezinu kāpēc sajutu viņas garšu un sajutu smaržu... vienkārši veidoju matus un aizdomājos... Ausmas tante viņu vienmēr vārīja priekš bērniem. pašai bērniņš nomira pavisam maziņš. viņa reizē mūs mīlēja un ciest nevarēja... abi ar Jāņonkuli- vecmammas brāli nodzīvojuši divatā ar sāpi sirdī... viņa mums vārīja pasaulē garšīgāko cigoriņu kafiju. mammai lūdzu, lai viņa man mājās arī tādu vāra. pēc otrās mēģinājuma reizes, kad uz galda palika neizdzertas krūzes, cigoriņu kafija vairs netika vārīta un mamma aizbildinājās, ka viņai nav laika ;) mamma, kura māk visu, tomēr izrādās nemāk vārīt cigoriņu kafiju ;) un ausmas tante man vienmēr deva cukurīšus. ņammīgi ābolīši. un viņai katrā istabā bija pa pulkstenim ar dzeguzi. mēs visi toreiz vēl tikai 4 stāvējām virtuvē mutes pavēruši un skatījāmies, kā dzeguzīte lien no mājiņas, lai skaitītu laiku. un viņa grieza stundas uz priekšu un dzeguze tik skaitīja un skaitīja.Ausmas tantes sejā drīz izgaisa smaids un viņa teica, ka dzeguzītei kakls sāpot un lai mums arī nesāpētu deva medu aršūnām. es viņai rakstīju vēstules un jau tāju kā klājas dzeguzītei, līdz vienā reizē pienāca vēstule, ka dzeguzīte saslimusi un viņu vairs nevar izārstēt. tā ir ar tiem antikvārajiem pulksteņiem...
un Jāņonkuls savās runās vienmēr iejauca kādu vecvārdu vai ierunājās latgaliski. viņa kulta teiciens bija, ka atnāks "sōlna vōi rōsa"un visu noēdīs. par to mēs vēl tagad smejamies. un mēs visi, kopā ar tēti un mammu vienmēr smējāmies, kad braucām uz kartupeļu talku un Jāņonkuls priekā izsaucās:
"Maucenieki sabraukuši!!!"
nu tipa kartupeļus maukt, tobiš rakt... ;)
man smaids līdz ausīm to visu atceroties ;)
un tas kā viņi abi bija izdomājuši, ak man jau ir 16gadi un laiks precēties un viņiem pretī bija ievācies jaunzemnieks ar traktoru un man kā jau čaklajai mātesmeitai viņi tajā saskatīja labu partiju ;) tikai viņi nezināja, ka man vairāk interesē cik labi puisis skūpstās, nevis, kas viņam par agregātu...
viņi tik un tā bija jauks pāris, t.i Ausmas tante vēl ir jauka... un Jāņonkulim vieglas smiltis...