tumsa.
virtuvē leju ūdeni krūzē.
ielieku pirkstu pie maliņas un leju. jocīgi. grūti saprast, kad tad būs krūze pilna. un tā katru vakaru. un lielākoties to daru tumsā. lai māsu nepamodinātu no gaismas zibšņiem.

istaba.
krēslā saraujos čokuriņā. savā t-kreklā paslēpju savilktos celīšus, ievelku rociņas, tad galviņu un sēžu tādā kamoliņā. vēlreiz elpoju savu dvašu.

un ir tāds miers...

...un es ceru, ka nebūs tādi murgi kā vakar...

jūtu tavu plaukstu, kas lēnām gulstās uz manas galvas, to noglāstot. es saņemu abās rokās tavu plaukstu un noskūpstu...