pēc idejas ezic varētu atkal normāli dzīvot. šādas tādas lietas un izdarības ir atgriezušas ezic dzīvē. viena no pašām jaukākajām ir tā, ka ezic austiņās dungo viņa mīļais pleijerītis. un čukst kaisles pilnus ritmiņus un čukstiņus :) ezic atkal ir iekošinājis savus matiņus. pēdējā nedēļā vairs neskatījos uz sevi. galīgi nepatika tas ko redzēju spogulī. ezic drīz saņemsies un pārkārtos savu istabiņu. domājams, ka tas drīz varētu būt pēc jaunā gada, kad būs brīvāks laiks. domāju saņemties un uzgleznot to savu sarkano gleznu(ar savām "tehnoloģijām") , par kuru jau sen sapņoju. un sarkanās sienas un melnos logus. un izkārtot savas āfrikāņu figūriņas, vēdeklīšus un beidzot sabarot savu orhideju un vēl vairāk samīļot sevi...
nu daudz ko es varētu darīt, ja man būtu uzmanība un es netīšām necenstos paskriet zem mašīnām. nepietiek ar to, ka pēc iiiiiiilgiem laikiem konkrēti aizgulējos, tad skrienot uz darbu obligāti jāpaskrien zem trolejbusa. paldies, tai sievietei, kas mani izglāba. un paldies Tev, ka tu mani vakar 2x izglābi. nu neredzu es tās mašīnas... es peldu citā dimensijā... un man ir labi... tik palīdziet man palikt vēl ilgāk uz jūsu planētas... es gribu vēl daudzus cilvēkus mīlēt...