ugunīgais suņa gads
braucam ar Buciņu no trenniņa, kad zvana mana māsa, lai kādu stundiņu divas mājās nebraucot. māja degot, nevienu nelaiž ne iekšā ne ārā. mums tieši tai brīdī priekšā uzsprāgst spridzeklis. Buciņš dod pa bremzēm. man sirds kūleni apmeta. braucam.. bla bla braucam. pēc kāda laika nobraucam gar māju. kādas 3-4 ugunsdzēsēju mašīnas, 3 ātrās palīdzības mašīnas. vienā mašīnā rosība... aizbraucam padzert tēju. atsakos pie Bucina pārlaist nakti, bet ātrāk mājās. pa ceļam sapērkos gaisa atsvaidzinātājus. manā korpusā otrā stāvā dzīvoklis izdedzis. logi kā vecenes bezzobu mute vaļā. uz augšu viss melns. visos dzīvokļos pavērti logi. visi kaimiņi esot pa virtuves logiem izliekušies elpojuši gaisu. uguns mazās māsas iztabā esot bijusi līdz 1/3 logam(mees esam 5ajaa staavaa). sunīts galīgi apjucis. laikam saelpojies, jo viņu meitenes knapi līdz logam aizvilkušas. panika suņa sirsniņai. tagad sēžam ar saviem gaisa atsvaidzinātājiem un laižam ocaen breeze un pretty flowers
kaut kā ne tā...