nu vot lietas sekojošas. sadzērāmies. izdejojāmies. izsmējāmies. nu kā parasti ar Kaiju tas mēdz būt. tā kā būtu jau uz māju pusi, bet gurni joprojām kustās deju ritmos. uz 3 sek aizgriezos no savas somiņas un viens ar līkiem pirkstiem viņu nozaga no augstākā plaukta pulkvedī. biju šokā. nu neticēju, ka kas tāds mēdz notikties. ik pēc sekundes skatījos uz tukšo vietu. es laikam esmu naiva, bet uzticos cilvēkiem un vienmēr domāju to labāko. lai , kas arī būtu, vienmēr domāju to labāko. nepatīk nest lieku smagumu - nejaukas sajūtas sevī, tamdēļ par visim, jums arī, domāju to labāko. nu lūk pagāja kādas 20-30min, kad atcerējos, ka bez telefona arī somiņā bija vadītāja apliecība. nauda un telefons ir sīkums. un kādu laiku jau mani vajāja sajūta, ka telefons no manis pazudīs vai viņu nozags. biju jau sākusi meklēt jaunu. labi, ka izslēdzu, kaut gan parasti es to nedaru, jo vispār bija sarunāts naktī sazvanīties ar dažiem jaukcilvēkiem. žēl tās erotiskās un mīlestību apliecinošas sms no dažādiem jaukumiem, kas palika telefonā. somiņā palika mana mīļā cigarešu etvija no Meksikas atvestā, mans vismīļākais ezītis, tēta fotogrāfija maciņā. pērnie kastaņi. mīļākās smaržas, dažu mīļcilvēku dāvinātās mīļlietinas. un jā, bella, arī tava foto. nāksies tev man dāvināt jaunu. un vēl dažas skaistas foto. ai nu pilns ar mīļlietiņām. nu ko, no kāda puiša tlef. sazvanījos ar policiju. nācās līdz viņiem aizčāpot un uzrakstīt protokolu. šausmīgi nejauka gaidīšana. apjukums un es vēl joprojām nespēju tam noticēt. nu kā tā var?!? u policijas iecirknī visgrūtākais bija tad, kad sākās pohas un vienīgais h2o, ko mums trijiem piedāvāja bija WC no krāna. nu kaut kā laikam sapratu, ka labāk mirstu no pohām nevis no kādas dizentērijas ;))))
un vispār sajutos kā idiote savā naivumā.
šasmīgi netīra sajūta. nu tāda it kā kāds būtu rakājies pa mani. nu principā tā jau ir. izrakājās pa manām mīļlietiņām.
nu ko, tāpat vadītāja apliecības foto man jau bija apnicis...

ai, nu mēģināsu iet čučēt.. kaut gan zinot mani diez vai izdosies, bet mēģināts nav zaudēts.
nu bļin, vajāja mani tā sajūta, ka nozags somiņu, bet tiešām nespēju tam noticēt. neticu vēl joprojām.

it kā viss ir sīkums, bet.. nu nepatīkami.
un vispār milzīgs paldies kaijai, kas bija kopā ar mani. mīļa tu man :*

un tikai nevajag teikt:
"tiem kam somiņā telefons, vadītāja apliecība, bla bla bla - paceliet rokas."