es vienu dienu no šitā nomiršu.
tas man uzdzen nenormālo bezspēcību un skumjas. pēc šādiem klientiem man rokas trīc, asaras birst un gribas būt tikai dzeltenu pieneņu pļavā. kā tādi odi izsūc no manis spēku un smaidus.
kāpēc vienmēr man visus dīvainos klientus dod? administratores saka, ka es vienīgā ar viņiem tikšot galā. es tieku galā. visi sarežģītie krāsojumi griezumi, histēriķes, kasīgās, neirotiķes, visas un visi tiek manā krēslā. Dana tikko smējās, ka viņa mēnesī vismaz vienu jaunu šādu ieliek manā krēslā. tad viņa varot mierīgu sirdi darboties talāk, jo es nokrāsošu kā vajag un visu citu izdarīšu un nenodedzināšu matus ka piem. Edijs, kam pofig kas uz galvas paliek. ka klientu nomierināšu visiem līdzekļiem. lai tikai miers mājās.
un kas tagad mani nomierinās? kas manas trīcošās rokas saturēs. man ātri jāsaņemās jo nākamā kliente jau nav vainīga, ka šitā bija tāda.
bāāāāā ir tik grūti ko pateikt.
sauciet to par čīkstēšanu, man po.
ja jums no tā paliek labāk tad ok.
galvenais ka pati to uzrakstot no tā attīros.