Hedara teica, ka es nepietiekami izskaidroju, ko es domāju ar upura uzvedības šabloniem.

Visā šajā morālajā sašutumā par mobinga programas veidotāja slikto PR mani pārsteidza arī tas, cik ļoti tiek kritizēta pašu mobinga "upuru" atklāsmes, ka tas viņiem ir iemācījis dzīvē vairāk pastāvēt par sevi. Tas ir, šie "upuri" saņem dziļāku noraidījumu nevis no mobinga līderiem, bet tieši no tā saucajamiem "labvēļiem", jo tiek pateikts, ka viņu viedoklis par situāciju nav pareizais. Būtībā tas nozīmē, ka visi esam nedaudz buliji, ko arī daudzi cibā ir atzinuši. Mobinga līderis ir tikai visvairāk sevi optimizējis šajā ziņā. Un mēs visi gribam, lai tie lūzeri paliek lūzeri, galvenais, lai viņus vairs fiziski neietekmē.

Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi mobinga "upurim" nedomāt kā upurim. Jo upura statuss tikai garantē tev vietu šīs hierarhijas apakšā. Formāli jau vairums iestāsies pret vardarbību, bet dzīvē tik un tā tev būs jāpiekāpjas darbā vai citur un jāpieņem zemākas algas vai neizdevīgākas attiecības utt. Tevi aprūpēs ar vilnas cimdiem, lai parādītu tavu vietu tikai kā mēslu satīrītāju utml.

Ja kāds regulāri kļūst par mobinga objektu, tas nozīmē, ka tavas problēmas ir ļoti dziļas un tās nav saistītas ar konkrēto buliju, bet ar tava paša attieksmi vai prasmēm, un šīs problēmas ir nopietni jārisina. Bija iebildums, ka šī pieeja nav derīga, jo šīs attieksmes izmainīšana var aizņemt ilgu laiku, varbūt pat desmit gadus. Tas ir neizbēgami, jo šis cilvēks jau vismaz desmit gadus ir kopis un kultivējis savu upura lomu. Tas nebūs viegls ceļš, bet tā ir vienīgā izeja. Izņemot, protams, ja kādu pilnībā apmierina šī upura loma.