The Big Short
Kautskim taisnība – The Big Short tiešām bija laba filma, turklāt faktos tā ir diezgan precīza.

Galvenie momenti, kas man patika:

- nav tā, ka visiem varēja būt acīmredzami skaidrs, ka CDO (uz sliktām hipotēkām būvēti vērtspapīri) nav neko vērtīgi. Mēs atgriežamies pie tā, ka pat caurmēra speciālists finanšu jomā nevar zināt visu. Maiks Barijs to zināja, jo viņš personīgi izskatīja tūkstošiem hipotēku dokumentus un, iespējams, veica statistikas aprēķinus. Varbūt viņa kā ķirurga apmācība neuzticēties reklamējošiem tekstiem, bet izvērtēt pierādījumus un to iedarbību reālajā praksē, bija ļoti noderīga.

- savukārt tie, kam šāda analīze faktiski bija viņu darba uzdevums (finanšu regulatori, reitingu aģentūras, bankas utt.), neizpildīja šo mājasdarbu. Faktiski tā bija noziedzīga nolaidība, par kuru daudziem būtu jāsēž cietumā.

- pūļa efekts finanšu industrijā ir ārkārtīgi spēcīgs. Pat tad, kad hipotēku tirgus jau bija sagruvis, uz tā balstīto vērtspapīru cenas vēl turpināja kādu laiku turēties ļoti augstas pretēji jebkādai loģikai. Šeit man atkal ienāk prātā bitcoins, par kuru šobrīd jau ir pilnībā zināms, ka tam nav nekādas vērtības. Bet, pateicoties spekulantiem, cenas turpina turēties pietiekami augstas, lai izsūktu no naivajiem investoriem vēl vairāk naudas.

- vairums no tiem, kas nopelnīja uz 2008. gada krīzi, par to nepriecājās. Viņi izcēla naudu, kur viņi redzēja, ka tas ir iespējams, taču labi apzinājās morālo dilemmu – viņu peļņa nozīmēja plašu krīzi – miljoniem cilvēku bankrotu, zaudētus mājokļus, darbu, ienākumus.