ICH tikai raksta standartus, tos ievieš un izpilda valstu zāļu regulatori kā FDA un EMA. Un cik zinu, viņi to dara ļoti rūpīgi un kontrolē teju katru soli. Universitātē viens profesors stāstīja, ka viņa pētniecības projektā drīkstēja lietot tikai FDA apstiprināto IT sistēmu datu reģistrācijai, un bija problēma, kad beidzās vieta uz cietā diska, jo nevarēja vienkārši atvērt datoru un pievienot jaunu disku. Bija jāgaida, kamēr ierodas FDA pārstāvis un tā...

Arī šajā ķēdītē problēma jau nav ar pašām zālēm. Tās ir drošas un lietojamas, cik nu vien tas ir reāli iespējams.

Problēma ir tikai tajā, ka vienotie standarti atvieglo globālismu – zāļu ražotājs var ļoti elastīgi pārmest ražošanas soļus starp valstīm un ekspluatēt noteiktu aspektu uz visas sabiedrības rēķina. Savukārt neliels vietējais uzņēmums to nespēj, jo šāda globāla darbība prasa nedaudz lielākus bāzes resursus.

Labi, nerunāsim par zālēm, jo tā tiešām ir diezgan specifiska tēma. Bet tas notiek visās sfērās. Nesen bija ziņa, ka Google Eiropā arī nemaksā gandrīz nekādus nodokļus, jo formāli pārnesis visu peļņu uz Bermudā reģistrētu uzņēmumu, kur uzņēmumu nodokļu likme ir 0%.

Globālisms dod iespēju to darīt pilnīgi legāli. Bet tā ir netaisnīga konkurence pret mazo uzņēmēju, kuram nav tādas iespējas.