bitkoins kā signalizēšana
Visabsurdākais bitkoinā bija tas, ka bitkoina vērtība, pārfrazējot nespeciālista valodā, rodas no tā, ka tu sasit savu mašīnu vai nodedzini savu māju. Tā ir kā sacensība par to, kurš ir viskrutākais džeks ciemā. Tā ir signalizēšana ar to, ka tas, kurš var atļauties tāpat vien tērēt naudu par niekiem, varbūt pat publiski saplēst kādu naudaszīmi, vai vēl labāk sasist savu vāģi, ir ietekmīgākais, un viņu var pārsist tikai tas, kurš var nodedzināt savu villu utt. Jo šī signalizēšana strādā uz to, ka šiem džekiem noteikti ir vēl daudzas citas mašīnas un villas, tāpēc viņiem ir jābūt ļoti ietekmīgiem.

Grūti saprast, kāpēc tik daudzi it kā gudri cilvēki pavilkās uz bitkoina māniju (es nedomāju tos, kuri pakāsa naudu). Laikam jau signalizēšana, lai cik tā absurda nebūtu, ir psiholoģiski dziļi iekšā.

Lai gan bitkoinam varētu būt neliela noderība maksājumos, kurus neatļauj pašreizējā vara – piemēram, narkotiku iegādē, vai pārskaitījumiem uz Irānu vai Kubu. Taču galu galā bitkoins nav slepens, un ja esošā vara gribēs tevi sodīt par šādiem darījumiem, tad atradīs veidu, kā sodīt arī tad, ja šajos darījumos lietosi bitkoinus.