jaunākie hormonu pētījumi par rīmām
1) Neiropeptīds Y (NPY) un arī YY (GYY) – tiek sintezēts GI traktā un saistās pie NPY receptoriem smadzenēs. Šķērso BBB hipotalamā un stimulē barības uzņemšanu. Ja efekts tiks apstiprināts un tiks radīti sekmīgi antagonisti, tad varētu tikt radītas zāles, kas nomāc izsalkuma sajūtu rīmām. Iespējamie riski vēl nav apzināti.

2) Glukagonam līdzīgs peptīds (GLP-1) – sintezējas L-šūnās tievajās zarnās un veicina insulīna izdalīšanas aizkuņģa dziedzera β-šūnās. Cita ietekme ir sāta sajūtas uzturēšana CNS līmenī, iedarbojoties uz receptoriem hipotalamā, un arī kuņģa iztukšošanas palēnināšana.

Šobrīd medicīniski tiek lietoti GLP-1 analogi – eksenatīds un liraglutīds – 2. tipa diabēta ārstēšanai, ja metformīns un sulfonurīnvielas nesniedz pietiekamu kontroli. Šīs ir injicējamas zāles, tāpēc nav ērtas lietošanai.

3) Oksintomudulīns – peptīds, kas izdalās zarnu šūnās un kas inhibē skābes sekrēciju kuņģī un kontrolē apetīti. Klīniskā nozīme vēl nav pietiekami noteikta.

4) Leptīns – koncentrācija asinīs korelē ar tauku krājumu apjomu adipocītos (tauku šūnās). Retiem cilvēkiem ir ģenētiska mutācija, kas rada leptīna deficītu un sekojošu pārmērīgu aptaukošanos. Šiem cilvēkiem leptīna aizstājējterapija ir bijusi efektīva. Diemžēl vairumam pacientu leptīna terapija nerada svara zudumu.

5) Oreksīni A un B – nesen atklāti peptīdi un noteikts, ka tie stimulē ēdiena uzņemšanu. To loma nav skaidri zināma, un ir iespējams,ka tie kontrolē miega-nomoda ciklu.