par kaušanos
Vienu manu paziņu (sievieti, finanšu analītiķi lielā uzņēmumā) atlaida no darba par to, ka viņa darbā sakāvās ar savu kolēģi (arī sievieti – viņu arī atlaida). Varbūt tā arī ir selektīva atmiņa (Parādnieka sieva šo klapēja ar rozēm), bet ir radies iespaids, ka pieaugušas sievietes daudz biežāk kaujas par ikdienišķiem sīkumiem. Puikas izkaujas agrā vai pavēlā bērnībā un tad nobriest un saprot, ka tā ir nopietna lieta, ko pielietot tikai kritiskos gadījumos – lai aizstāvētos no agresora, novērstu reālu apdraudējum veselībai vai dzīvībai, savaldītu noziedznieku utml. (cits gadījums, protams, ir kautiņi krogos alkohola reibumā, bet tas nav apzināti, tāpēc šajā kategorijā neskaitās). Savukārt sievietes mazāk spēj kontrolēt emocijas sadzīvē, un ir tendētas biežāk uzsākt kaušanos par nenozīmīgām lietām.