Re: take with a grain of salt
Tu domā mikro līmenī. Vielas ražošana ir relatīvi lēta šajā gadījumā, tieši tāpat kā ar grāmatas drukāšanu. Bet ja tu sadrukātu populāra autora grāmatu un tirgotu par €5, tad loģiski, ka autors jutīsies apdalīts.

Ar zālēm ir tāpat – ja nebūtu ar patentu garantētās ekskluzīvās tirgošanas iespējas, tad neviens nemaz neķertos klāt ilgai un dārgai izpētei.

Skaidrs, ka privātpersona nemaz nevar tik dārgas zāles apmaksāt. Valsts vienojas ar ražotāju par cenu, ņemot vērā potenciālo ieguvumu no šīm zālēm. Principā cena var tikt noteikta nevis par pašu zāļu iepakojumu, bet par veselības uzlabojumu, ciktāl to ir iespējams noteikt (pēc QALY vai kā līdzīgi). Ja pacients nomirst, tad valsts var pateikt – izskatās, ka ieguvums ir bijis mazāks nekā sākotnēji plānots, un pārskaitīt mazāk naudas.

Attiecīgi visas šīs samaksas tad regulē šāds līgums starp valsti un ražotāju. Izmestajam zāļu iepakojumam šeit nav nekādas nozīmes. Ja vajadzēs, saražos vēl, jo tas neko daudz nemaksā.