Tā jau ir, bet gribēju piebilst, ka daudzi arī lieto, jo grūti izturēt sāpes (gan fiziskas, gan emocionālas). Garlaicību varētu pārformulēt, kā zaudējuši cerību un nevar saprast, kāda jēga dzīvot. Arī pašdestruktīva nosliece varbūt. Jauniešiem varbūt vēlme iederēties, protests.
Neattaisnoju lietošanu, bet skolas laikā ļoti gribēju saprast šo lietu, jo ģimenē bija atkarīgs cilvēks. Tā jau interesanto viegli atrast, šajā ziņā piekrītu tālākajam komentāram, jo bez lasīšanas ir arī sports, kas var radīt tikpat lielu kaifu kā narkotikas.