diagnozes neuzstādīšana nāk no tā, ka psihoterapeits var nebūt ar medicīnas background. diagnozes uzstāda ārsti, tā ir vienkārši tāda tehniska detaļa. protams, ja pie terapeita nāk klients ar diagnozi, viņš ar to strādā.

par konkrētu rakstu no delfiem - bet tur jau virsrakstā tiek pateikts, ka cīņa būs par likumu. autoram ir savas prioritātes.

kā jau kendels atzīst, pētījumi par efektivitāti ir tik maz, jo līdz šim nav arī īsti metodes. NAV tā, ka ir pierādīts, ka cbt ir efektīvāka par citām metodēm, tā vienkārši ir viena no metodēm, kuras efektivitāti ir salīdzinoši viegli izmērīt, un to arī dara. jo tur strādā ar noteiktas uzvedības maiņu, un tas ir konkrēts mainīgais, ko pēc tam var mērīt.

nu tā kā - vai un cik daudz dzer/lieto narkotikas pēc terapijas beigām. pēc cik ilga laika atsāk. ir ļoti daudz pētījumu smēķēšanas un alkohola gadījumos ar cbt. bet, piemēram, metaapskatā secināts, ka ēšanas traucējumu gadījumos efektīvāka bijusi ģimenes terapija, nevis cbt.

es droši vien arī veselā saprāta spriešanas līmenī neizvēlētos psihoanalīzi kā viszinātniskāko un efektīvāko metodi. bet, ja jau joprojām ir šāds virziens, tātad ir cilvēki, kuri ir gatavi maksāt par šo metodi.