Tu vienkārši daudzos vārdos atkārto, ka neviens nevar zināt, kādu iespaidu uz ekonomiku atstāt tā vai cita politika.

Ja tā būtu, tad mums nebūtu jālauza galva par politiķiem. Neviens neko nevar prognozēt, katrs var kaut ko darīt un tas viss ir vienlīdz labi.

Saprotams, ka tā nav. Turklāt šoreiz bija pilnīgi skaidrs, ka akciju tirgus lielais kritums un attiecīgi vērtspapīru cenu pieaugums bija tieši saistīts ar tarifiem. Tieši šī politika ir ļoti labi pētīta ekonomikā un tiek uzskatīta par nelabvēlīgu (ar ļoti retiem specifiskiem izņēmumiem).

Tālāk tu apgalvo, ka ekonomisti arī var kļūdīties. Vai tas nozīmē, ka nekad vairs nevajag klausīties ekonomistos? Ārsti var kļūdīties, dažreiz parakstīt vai diagnosticēt kaut ko nepareizi. Bet ja tu smagā stāvoklī esi nonācis slimnīcā ar kādu labi zināmu ārstējamu infekcijas slimību (piemēram, virulentu e-coli), tad ir diezgan loģiski tomēr uzticēties ārstiem un viņu ieteiktajam ārstēšanas kursam. Dažreiz ārsti neizglābj, bet ieteiktās terapijas krietni samazina šo risku nomirt.

Ekonomika šajā ziņā ir līdzīga medicīnai. Ir noteiktas teorijas un metodes, kas strādā diezgan precīzi. Bet par konkrēto gadījumu reizēm ir grūti pateikt, kas notiks, jo mijiedarbojas ļoti daudzi dažādi faktori. Ja pacientu izārstē no infekcijas slimības ar zālēm, bet pacients pēc nedēļas pakļūst zem auto, tad nāve nav šo zāļu izraisīta.

Ekonomikā šāds neskaidrības līmenis varbūt ir nedaudz lielāks, makroekonomika ir par valstīm, kas ir sarežģītāka nekā viens organisms. Bet galvenajās idejās tās strādā. Tu mēģini to noraidīt, un pateikt, ka makroekonomika ir absolūti neuzticama, tikai tāpēc, lai varētu izteikt savu apbrīnu Trampa “ģēnijam”.

Šis nav par to, ka neviens neko nezina – ne Tramps, ne ekonomisti – tāpēc varam tikai gaidīt un gaidīt. Tu šo raksti, jo nespēj pieņemt, ka Tramps ir izgāzies, tāpēc attaisnojies, ka vajag gaidīt.