Regulēšana ir smalka lieta. Tarifi nav nekāda regulēšana, bet kā tups āmurs, lai apslāpētu brīvo tirgu starp valstīm.

Daudzas nabadzīgas valstis izmanto tarifus kā nodokļu iekasēšanas mehānismu, jo to institūcijas ir vājas un cilvēki visādi šmaucās ar nodokļu maksāšanu. Tarifus iekasēt ir vieglāk, bet tas nav optimāli. Tas nepalīdz šīm valstīm izkļūt no nabadzības.