Mēs šobrīd varam paņemt tuksnešainu teritoriju un radīt tajā pilnu ekosistēmu pilnīgi no nulles.

Piemēram, Austrālijas tuksnešus apūdeņot ar atsāļoto jūras ūdeni, audzēt noteiktas kultūras, varbūt pat kokus utt. Kontrolēti ieviest kaut kādu kukaiņu populāciju utt.

Varbūt visu vēl nevaram, ir jāiegūst plašākas zināšanas bioloģijā. Tam arī rezervāti varētu būt noderīgi, tāpēc arī vajag.

Bet attiecībā uz Austrāliju noteikti būtu vajadzīgs arī saglabāt tuksnešus (piemēram, 10% apjomā), jo tā ir ļoti trausla ekosistēma.


Mēs to tagad nedarām tāpēc, ka tas neatmaksājas ekonomiski. Ir veidi, kā iegūt pārtiku lētāk. Bet pieņemsim, ja uz zemes būtu papildu 10-20 miljardi cilvēku, kuriem vairs citur nebūtu, kur dzīvot. Attiecīgi zemes, mājokļu un pārtikas cenas būtu daudz augstākas, un tas jau kļūtu izdevīgi. Šie cilvēki iekoptu savas mājas šajos tuksnešos, apūdeņotu un dzīvotu tajos.

Faktiski tā ir kā mūsdienu Izraēla, kurā arī lielu daļu ūdens atsāļo no jūras. Tas tehnoloģiski šodien jau ir izdarāms.