Vēl par nekompetenci:

Ņujorka ir ieviesusi sastrēguma maksu, par iebraukšanu pilsētā jāmaksā $9.

Ekonomisti to uzskata par ļoti labu līdzekli, kā sadalīt ierobežotus resursus, šajā gadījumā ierobežoto ceļu kapacitāti. Ņujorkā vienmēr ir milzīgi sastrēgumi, ceļā jāpavada ilgs laiks, lielais auto skaits arī pasliktina gaisa kvalitāti. Tomēr auto ir ļoti noderīgs. Ja visiem vietas nepietiek, tad ir jāšķiro – jāielaiž tik daudz auto, cik tur pietiek vietas, bet citi var pārvietoties ar metro.

Bet kuriem atļaut braukt ar auto? Tiem, kam tas ir vissvarīgāk. Nu lūk, ekonomisti iesaka īpaši necensties viņus izšķirot, bet uzlikt maksu un tālāk ļaut to izvērtēt brīvajam tirgum. Cilvēki savu vajadzību vislabāk izsaka naudā. Tie, kas ir gatavi maksāt $9, tiem tad arī tas ir vajadzīgs visvairāk.

Šī sistēma lieliski strādā. Protams, būs izņēmuma gadījumi, kuros cilvēkiem, kuriem tas ir vajadzīgs, nespēs samaksāt. Neviena sistēma nav perfekta, bet tāpat kā ar demokrātiju, visas citas sistēmas ir vēl sliktākas.

Taču šeit ir viena nianse: Ņujorka gribēja šo sistēmu ar sastrēguma maksu ieviest jau 2019. gadā. Kas traucēja to izdarīt ātrāk? Vides ietekmes novērtējums. Birokrāti to pat sauc neizprotamā vārdu savienojumā – ietekmes uz vidi izvērtējums. Bez tā neko nedrīkst uzsākt, un ieviesējiem bija vispirms jāpierāda, ka šī maksa nekaitēs videi un šī pierādīšana prasīja 6 gadus.

Tas ir tik absurdi. Plāns, kas tiecas samazināt auto skaitu pilsētā, ir acīmredzami videi draudzīgs. Bet birokrāti prasa pierādīt, ka tas nekaitēs videi. Kamēr tas tiek lēnām pierādīts, tiek nodarīts kaitējums videi. Zaļo birokrātija iznīcinās pasauli.