No starptautiskajiem notikumiem es vismazāk saprotu Piedņestras atteikšanos saņemt gāzi no Eiropas un paziņot, ka viņi gaidīs, kamēr Ukraina piekritīs atjaunot gāzesvada darbību no Krievijas.

Tur gan ir nedaudz siltāka ziema nekā parasti, bet tomēr pensionāri salst bez gāzes apkures, un šobrīd atslēdz arī elektrību, jo tīklā ir pārslodze. Viņi ir gatavi nosalt par savu pārliecību, bet tie ir pilnīgi bezjēdzīgi upuri.

Man tiešām nav ieteikuma, kā var palīdzēt šādiem cilvēkiem. Tas ir gan par krieviem, kuri gatavi mirt kaujās pret Ukrainu kaut kādu nebūtisku teritorijas ieguvumu dēļ, gan palestīniešiem, kas gatavi ziedot pat bērnus džihādā pret Izraēlu, gan Piedņestras iedzīvotājiem.

Problēma nav pat zemā dzimstība. Problēma ir tajā, ka daudzi, pat piedzimuši, negrib dzīvot. Ar to vajadzētu sākt – kur rast dzīvesprieku nevis dzimstības palielināšanu.