Saprotams, ka bagātnieki bioloģiski un likuma priekšā ir tādi paši cilvēki. Šeit ir tikai par to, ka ir jēgpilni skatīties uz viņu dzīvi kā par pilnīgi citas kategorijas cilvēkiem.

Tas ir apmēram tāpat kā fizikā mēs varam uz elementārdaļiņām skatīties kā mazām daļiņām vai viļņiem atkarībā no konteksta. Neviens skatījums nav pilna izpratne, bet tas ir tikai veids, kā vieglāk izprast to darbību attiecīgajā kontekstā.

Parasts cilvēks domā, kā uzturēt sevi, kur nopelnīt naudu, kādu mašīnu nopirkt, lai tiktu uz darbu utt.

Bagātnieks (miljardieris) par to nedomā, vai arī domā tik maz, ka viņu nevar salīdzināt. Ja ir kāda problēma, piemēram, saplīst automašīna, viņš vienkārši samaksā par remontu, nedomājos, no kurienes viņš ņems naudu.

Viņa domas vairāk ir par to, kā kontrolēt savu biznesa impēriju vai kaut ko tamlīdzīgi. Tas ir jautājums par varu un globālu politiku. Viņa labā strādā tūkstošiem cilvēku, kurus viņš kontrolē, varbūt ne tieši, bet netiešā veidā. Varbūt tieši tajā ir šī kvalitatīvā atšķirība. Mēs domājam, ka kontrolēt kādu nozīmē ar tiešām pavēlēm, bet multimiljardierim tas ir netieši. Ja viņš redz iespēju, viņš kaut kur uzcels rūpnīcu vai tirdzniecības centru un skatīsies kā tūkstošiem inženieru, mehāniķu un pārdevēju paši stāsies rindā, lai pieteiktos darbā šajā rūpnīcā.

Loteriju vinnētāji varbūt nav šādi cilvēki, tāpēc daudzi no viņiem drīz pazaudē savu laimestu. Spēja saglabāt lielu bagātību nozīmē spēju saprast sabiedrību augstākā līmenī un kā to kontrolēt nevis to, kā tikt galā ar kaitinošu darba kolēģi.