Vakar noskatījos jauno filmu Passengers un ļoti patika par spīti kritiķu nosodījumam. Nenoliegšu, ka bija arī vājākas vietas, piemēram, gaidīju, ka tajā stikla baseinā būs kailpeldes (just kidding) ;)

Šī filma ir unikāla ar to, ka parāda nākotnes AI un androīdus to īstajā gaismā – ka tie ir tikai sarežģītas programmas vai datori un nekas vairāk. Pļāpīgais AI bārmenis, kurš apsola neko nestāstīt, bet kādā dienā atklāj meitenei šausmīgo patiesību, salaužot viņas sirdi... Viņā nebija nekādas atriebības, viltus, žēluma, taisnīguma tieksmes – pilnīgi nekā un augsti attīstīti AI pat nākotnē nesniedzas līdz morāles vai apziņas kategorijām. Tikpat labi viņa vietā varēja būtu dators, kura programmā ir caurumi, kuru izmanto hakeri, lai nopludinātu mūsu slepeno saraksti.

Filma parādīja, ka humānisms ir galvenais un valda pār tehnoloģijām. Tas ir pretēji AI apokalipses sludinātājiem, kas kļuvuši populāri pēdējā laikā, un droši vien bija iemesls, kāpēc piešķīra šim stāstam tik zemu reitingu.