Gribas kaut ko uzrakstīt par ekonomiku praksē.

Es skatījos uz Sprinģes muļķīgajiem mēģinājumiem pieķert lielos pārtikas tirgotājus alkatībā, cenšoties noskaidrot, kādu uzcenojumu tie uzliek katrai precei.

Tas tā nestrādā, jo nekur jau nav tāds princips, ka katrai precei ir jābūt uzcenotai vienādi. Ir dažnedažādi cenu veidošanas aspekti – ir ejošas preces ar minimālu uzcenojumu, jo tās ir, lai piesaistītu pircēju. Ir preces ar lielu uzcenojumu, jo izdevās dabūt no vairumtirgotājiem ar atlaidi. Tam nav nekādas nozīmes, jo visu nosaka kopējie ienākumi. Peļņa lielajiem pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem vidēji ir 10%, un nozarē valda nopietna konkurence.

Jauni ienācēji uzvar varbūt ne tik daudz ar zemākām cenām, bet lielāku optimizāciju – izmaksu samazināšanu, lielāku efektivitāti utt.

Tieši darbs privātā viena īpašnieka aptiekā ir parādījis, ka neko nevar vērtēt pēc individuālas preces cenas. Ar ķēdes aptiekām ir savādāk, tur lēmumus pieņem vadības līmenī. Mazā aptiekā tas biežāk ir vienpersonisks lēmums. Pirmkārt, bezrecepšu zāļu un citu lietu tirgošana UK aptiekā ir tikai neliels papildu ieņēmumu avots. Dienas kases ieņēmumi var būt kaut kur £200-300. Tas pat nenosedz darbinieku algas, ne arī īri, elektrību, apkuri utt. Salīdzinoši, apgrozījums (nevis peļņa) par recepšu zālēm dienā var sasniegt pat £10 000.

Tomēr arī tie £300 var būt būtiski aptiekas izdzīvošanā, jo peļņas procents var būt niecīgs un ir ievērojams risks, ka aptieka patiesībā strādā ar zaudējumiem.

Tā kā kases operācijas ir minimālas, kases aparātā valda pilnīgs bardaks. Ja to kontrolētu Latvijas VID, tad viņi no pārsteiguma vienkārši zaudētu prātu. Pirmais, UK zālēm ir 0% PVN. Taču ne visas pārdotās preces UK aptiekā ir zāles. Kāds varbūt nopērk zobubirsti, kurai ir piemērojams 20% PVN . Arī tas, kurš ievadīja preču cenas kases sistēmā, visdrīzāk ir aizmirsis par PVN un čekos tas visbiežāk neparādās, tas ir, pārdod visas preces ar 0% PVN. Tas nav pareizi, bet nav reāli ieguldīt tik lielas pūles un precizitāti par tik mazu apgrozījumu. Nezinu, kā ārpakalpojumu grāmatvedis to visu beigās saved kārtībā, bet tāpēc jau viņam par to maksā :)

Otrais, ja cena ir kases aparātā ievadīta, tad ir labi. Realitātē pusei veikalā izlikto preču nav norādītas cenas vai tās ir nepareizas. Labi ja tās uzrādās kases aparātā, bet arī tas nav garantēts.

Tad nu tam, kurš tajā brīdī atrodas pie kases aparāta, ir jānodarbojas ar tirdzniecības cenu noteikšanas politiku. Vispareizākais veids ir paskatīties par kādu cenu šis produkts ir piegādāts, pierēķināt uzcenojumu, noapaļot līdz mārketējamai cenai (£x.99 vai £x.59) un reģistrēt kases aparātā. Realitātē neviens nezina, kur atrast piegādes cenu. Ātrākais ir atrast internetā, piemēram, Amazon, uzlikt nelielu papildu uzcenojumu un noapaļot līdz £x.99. Ja ir labs klients un negribas produktu ilgāk turēt, tad var atdot arī par Amazon cenu. Vai pat iedot atlaidi – it īpaši, ja derīguma termiņš tuvojas beigām. Tas ir pilnīgi subjektīvi, un atkarīgs arī no pircēja attieksmes.

Trešais, daudzas cenas ir tīri nosacītas. Dažas bieži pirktiem produktiem ir tādas, jo visas citas aptiekas tirgo par tādu cenu. Citas ir saņemtas no piegādātājiem ar lielu atlaidi, bet pārdot par tik zemu cenu būs dempings. Tāpēc cena paliek nemainīga, piemēram, £4.99 utt. Kopumā bezrecepšu zāles ir lētākas nekā Latvijā – paracetamols par £1, kokodamola paciņa par £3.99 utml.

Cilvēki ir dažādi, mēs vienmēr UK aptiekā piedāvājam lētāko – piemēram, bezbrenda zāles, nevis Calpol utt. Bet ir cilvēki, kuriem cena nav svarīga. Kāds gribēja nopirkt Freestyle Libra (glikozes monitors diabētiķim), jo ceļoja un parakstīto bija aizmirsis mājās. Šis prieks maksā ap £80. Es viņam saku, ka viņš to var dabūt bez maksas, tikai jāpiezvana uz 111 un operators iedos norīkojumu aptiekai. Bet nē, viņš ir ar mieru maksāt pats.