Vēl arī tas, ka ir jālasa ļoti daudz un kritiski jāvētī, lielākā daļa izlasītā ir tukšas pelavas.

Klasiskais piemērs ir – Izraēla ir izdarījusi kādu sliktu lietu un daudziem argumentācijā uzreiz parādās – lūk, viņi ir tādi paši teroristi kā Hamas. Pat ja viņi to tā tieši nepasaka, naratīvs būs tieši tāds pats.

Jāsaprot mērogs un konteksts, bet lai to saprastu ir jālasa ļoti daudz blakustēmu.

Es neesmu nekāds vēsturnieks, būs citi, kas to prot labāk. Bet tieši par medicīnu daudziem ir automātiska reakcija – kādām zālēm 1 gadījumā no 1000 ir smagas blakusparādības, tātad tās zāles ir inde. Kamēr reāli medicīnā viss ir par ieguvumu un risku. Jāzina cik liels ir ieguvums un cik liels ir risks, un kā tie samērojas viens ar otru. Ne vienmēr tas ir triviāli, piemēram, par kovida vakcīnām var daudz diskutēt, kur ir tā robeža, kad ir vērts un var rekomendēt un kad labāk ne.