Domāju, tas vienkārši atkarīgs no paša tābrīža stāvokļa, kam var nebūt nekāda sakara ar bērnību vai ko citu.

Mani, piemēram, dažkārt vairākas no tevis aprakstītajām situācijām kaitina, citkārt nē.

Bet pārsvarā kaitina nevis tas, vai un ka cilvēks ir nesteidzīgs, bet tas, cik un kāpēc viņš ar savu nesteidzīgumu liek kavēties citiem.

Piemēram, uz šosejas netraucēs cilvēks, kas brauc ar 80 -- arī neapdzenamā vietā, -- bet gan cilvēks, kurš brauks uz 80, un neļaus sevi apdzīt. Vai arī, tieši otrādi, cilvēks, kas tevi apdzen, un pēc tam brauc tev pa priekšu uz tiem pašiem 80. Tādas situācijas diemžēl ir gana ikdienišķas.

Vai arī uz divu joslu šosejas, cilvēks, kas brauc pa otro joslu pavisam blakus kādam, kas brauc pa pirmo -- abi zem atļautā ātruma, un neviens cits netiek garām.

Pārsvarā gan vairāk kaitina tie, kas lieto invalīdu stāvvietas nebūdami invalīdi, un tie, kas nerāda pagriezienus pie joslu maiņām vai pat pagriežoties.