Viena no interesantākajām lietām Kokrena atjauninātajā pētījumu pārskatā ir tas, ka roku mazgāšana ir mēreni efektīva respiratoru infekciju (ne obligāti kovida) ierobežošanā. Šis efekts nav liels, vidēji kaut kur 11%. Roku mazgāšanai droši vien ir daudz lielāks efekts nerespiratoro infekciju ierobežošanā, bet kaut kā tās nedaudz samazina arī gripu un varbūt arī kovidu.

Es atceros pandēmijas sākumu, kad veikalos nevarēja ieiet, kamēr nebiji paveicis šo rituālu ar roku dezinfekciju. Tas, ka skatījās virsū un nelaida veikalā, kamēr tas nebija izdarīts, bija nedaudz kaitinoši, bet vispārīgi man patika, ka var notīrīt rokas. Parasti pa ielu staigājot tās kļūst netīras un putekļainas (šis vairāk gan attiecas uz karstākām vietām, kā Indija vai Spānija), bet veikalā gribas preces pirms pirkšanas aptaustīt. Es personīgi reizēm nēsāju līdzi nelielu flakonu ar dezinfektantu, lai varētu notīrīt rokas, kad nav iespēju tās nomazgāt, piemēram, autobusā un citur.

Tā vai citādi šī prakse ar dezinfekcijas šķidrumu pie ieejas izgāja no modes. Acīmredzot, 11% efekts ir pārāk mazs, un es piekrītu, ka tā dēļ nav vērts censties. Roku mazgāšana noteikti ir jāturpina, piemēram, slimnīcās vai mājās, pēc ēšanas vai tualetes apmeklēšanas u.c.

Vēlreiz atgriežoties pie maskām – ir dīvaini, ka roku mazgāšana tika aizstāta ar maskām, par kurām ir vēl mazāk pierādījumu par efektivitāti. Vispār to var saprast, jo respiratorās slimības pamatā izplatās pa gaisu un maskām ir teorētiskais darbības mehānisms, kā tās strādā. Taču ar to vien ir par maz, un vajadzīgi pārliecinoši pierādījumi, ka tām ir kāda vērā ņemama ietekme sabiedrībā.