Stikla sīpols
Noskatījos šo filmu Stikla sīpols, un man patika. Protams, ja jūs meklēsiet tajā dziļāku loģisko saiti starp notikumiem, tad tā būs vilšanās, jo tā ir tikai melodrāma un komēdija. Bet tomēr ļoti labi bija izņirgti pandēmijas ierobežojumi. Tur parādīts, kā pandēmijas laikā cilvēki baidījās pat apskaut viens otru, bet pietiek kādu idiotam iesmidzināt kaut ko (visdrīzāk placebo) mutē, tā vairs nekas nav vajadzīgs. Un protams, ņirgāšanās par to, ka visiem bija jāsēž mājās, kamēr bagātnieki dzīvojās pa savām villām un privātajām salām, tur gāja vaļā vairākos līmeņos.

Droši vien, ka ņirgāšanās bija arī par zaļajiem, citi atkal saka, ka tas bija par Īlonu Masku, kurš tagad glābs cilvēci ar saviem elektroauto vai citām līdzīgi idiotiskām idejām. Un protams, par pašiem bagātniekiem kā tādiem, kuri savas ietekmes vai naudas dēļ ir gatavi pārdot pilnīgi visu, pat pievērst acis uz slepkavībām.

Nav jau labi tik ļoti ņirgāties, bet dažreiz vajag nolaist tvaiku.