Vismaz man nav izteikta viedokļa šajā jautājumā.

No personiskās pieredzes varu vienīgi pastāstīt dažādas situācijas.

- pirms vēl aptiekas sajūdza ar eveselību, ik pa brīdim gāju izņemt mammas zāles ar viņas pasi. kad biju aizmirsis paņemt no viņas pasi, rādiju pases fotogrāfiju no sava mobilā. dažreiz iedeva zāles, dažreiz ne.

- pirms gadiem 15 man ik pa brīdim gadījās aizmirst insulīnu paņemt līdzi uz darbu vai nepaskatīties, ka iet jau uz beigām. gāju uz lejā esošo aptieku un lūdzu man pārdot vienu ampulu. nu, pāris reizes gadā tā bija. sākumā man pārdeva vienu ampulu, pēc kādiem pāris gadiem vairs ne -- bez receptes ej dillēs.

- aptuveni tai pat laikā es strādāju ar kolēģi, kura hobijs bija svarcelšana. viņš pāris reizes ļoti man lūdza, lai es viņam pārdodu insulīnu, lai uzlabotu savu muskuļu masas pieaugumu. pēc tam, es pieņemu, atrada, kur dabūt citur.