Baidos, ka Š neštimmēs. Pirmkārt, Š jau ir aizņemts piņjiņa SH atveidei (teiksim, uzvārdā Šens Atvaino, Šeņs (pēc patreizējiem atveides likumiem, kas nenoliedzami ir padomju skolas ietekmēti)). Otrkārt, Ši nudien nav „tuvāk” par Sji, drīzāk otrādi.
Es vēl atminos oldskūleru, pirmskaŗa paaudzes, lietāto vācu „mīksto” ch, teiksim, uzvārdā Šmitchene. Lūk, un šī skaņa jau ir gandrīz īstā :) Tikai žēl, ka padomju birokrātiskie valodnieki izmēza ch līdzās ō un ŗ.
Šeku komentāros pamanīju lielisku ideju – izmantot H̦ un h̦ (ar unikōda U+0326 Combining Comma Below].
Tad mums būtu H̦i un, atbrīvojušies no padumjā mantojuma, mēs varētu laimē diet un h̦ih̦ināt.